MANA VIETA LAUKSAIMNIECĪBĀ UN LAUKU ATTĪSTĪBĀ ESEJA „LATVIJAS AGRONOMU

( NUOTRAUKOS VIETA VARDAS PAVARDĖ) (ASMENS KODAS)
(VARDAS IR PAVARDĖ) (GYVENAMOJI VIETA) (TELEFONO
(VARDAS PAVARDĖ ASMENS KODAS) (GYVENAMOJI VIETA) ŠILUTĖS

(VARDAS PAVARDĖ) (GYVENAMOJI VIETA) (TEL NR
(VARDAS PAVARDĖ) (GYVENAMOJI VIETA) (TELEFONAS EL
(VARDAS PAVARDĖ) (GYVENAMOJI VIETA) (TELEFONO NR

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪNAS UNIVERITĀTE

Mana vieta lauksaimniecībā un lauku attīstībā

Eseja: „Latvijas Agronomu biedrības stipendijai”


Lauksaimniecība ir nozare, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt pasaules iedzīvotājus ar pārtiku. Protams, dažādās pasaules malās kultūraugi un audzējamās dzīvnieku grupas ir atšķirīgākas, nekā tās, piemēram, ir Ziemeļu valstīs salīdzinoši ar Dienvidu valstīm, to noska galvenokārt dažādie klimatiskie apstākļi, reljefs un katrai tautu grupai raksturīgās tradīcijas. Jau palūkojoties dziļā vēsturē Latvijas iedzīvotāji ir skaitījušies kā zemnieku tauta, sākumā strādājot pie vācu muižniekiem, ar laiku izveidojot paši savu valsti un pārņemot muižnieku zemes, latvieši izveidoja daudz mazu saimniecību, kuru galvenais uzdevums bija apgādāt savu ģimeni. Kā rāda tā laika statistikas rezultāti, šīs mazās saimniecības spēja saražot pietiekami daudz, lai veicinātu lauksaimniecības produktu eksportu uz citām Eiropas valstīm, tātad, latviešiem piemīt spēja kooperēties un darīt lielas lietas.

Pēc PSRS sabrukuma, lielākā daļa zemes tika atdota šo ģimeņu pēctečiem, kā rezultātā daudzi sāka atkal no nulles saimniekot savās senču mājās. Tas neesot bijis viegli, klausoties šobrīdējo spēcīgo saimniecību īpašnieku stāstos par viņu darbības pirmssākumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2013. gadu vidējais saimniecību lielums Latvijā ir 36.9 ha, bet diapazons ir ļoti plasš sākot no 1 ha līdz 5000 ha. šīs Saimniecības, kuru kopplatība ir virs 1000 ha galvenokārt nodarbojas ar graudkopību. Manuprāt, ir ļoti pareizi, ka ir pieņemts zaļināšanas likums, kas liks lauksaimniekiem ievērot aizsargjoslas gar ūdenstilpnēm, jo pēc „Līdzsvarota lauksaimniecība” konferences apmeklējuma 2014. gadā 20. – 21. februārī, uzskatāmi varēja aplūkot profesora Viestura Jansona sagatavotos datus, kā ir audzis ūdens piesārņojuma līmenis, ko lielā mērā veicina lauksaimnieki ar nepārdomātu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Pēc konferencē sniegtajiem datiem tikai 6% lauksaimniecības uzņēmumu īpašniekiem 2013. gadā bija augstākā izglītība.

Šobrīd pats mācos LLU Lauksaimniecības fakultātes 3. kursā laukkopības nodaļā. Laukkopība man ir ļoti tuva jau no pašas mazotnes, jo ģimenē no kuras nāku, pēc skolas absolvēšanas būšu jau trešās paaudzes agronoms. Kopā ar tēvu apsaimniekojam salīdzinoši maz zemes, bet skatoties pēc statistikas datiem mēs esam tik „lieli” cik liela ir viena vidējā saimniecība Latvijā. Strādājot no gada uz gadu esmu secinājis, ka nav jābūt ļoti lielai saimniecībai, lai varētu efektīvi saimniekot un gūt peļņu, bet viena būtiska lieta gan ir svarīga, tas ir prieks darīt, patika pret zemi un laukiem. Manuprāt, bez entuziasma laukos dzīvot nevar, jo tas ir dzīvesstils, kas bieži vien sagādā tādas grūtības, kādas pilsētas vidē nekad tā īsti nebūtu jūtamas, piemēram, aizputināts iebraucamai ceļš pagalmā 3 km garumā vai 30 minūšu garais ceļš līdz autobusam, lai varētu tikt uz skolu.

Pabeidzot vidusskolu, man nebija daudzi varianti uz kurieni doties studēt tālāk, es jau zināju, ka tā būs Lauksaimniecības fakultāte, lai varētu gūt padziļinātākas zināšanas procesos, kas saistīti ar augiem, augsni un dabas procesiem, kas ļoti ietekmē augu augšanu.

Uzsākot studijas ļoti ātri kļuvu par Jauno Zemnieku kluba (JZK) biedru, kur aktīvi piedaloties dažādos diskusiju vakaros un pieredzes apmaiņas braucienos, esmu ieguvis ļoti daudz vērtīgu atziņu, draugu un iespējamos nākotnes sadarbības partnerus.

Ļoti vērtīgi, manuprāt, ir pieredzes apmaiņas braucieni, kuros aktīvi piedalos, diskutējot par dažādām lauku reģionu problēmām un iepazīstot citu valstu mentalitāti, un to kā viņi raugās uz dzīvi laukos un kāda ir viņu pieredze. Secinājums ir viens, ka mēs Latvijā patiesībā nevaram daudz sūdzēties, protams, mums ir savas problēmas, citām valstīm savas, bet es uzskatu, ka mums ir viena ļoti laba lieta – iespēja darīt, ja pašam ir velme un motivācija virzīties uz priekšu pilnveidojot sevi.

Diskutējot ar citu valstu jauniešiem ir redzams, ka lauku reģionos cilvēki dzīvo vēl ļoti izolēti, bez kārtīgiem piebraucamiem ceļiem, elektrības vai arī no valdības puses ir ļoti liela kontrole un iniciatīvas trūkums attīstīt lauku reģionus, lai cilvēki tur dzīvotu un strādātu, ir daudzas valstis pasaulē, arī Eiropā, kur ģimenē nav dzimumu līdztiesības. Protams, ir arī pozitīvi, piemēri, līdz kuriem mums vēl augt un augt, bet dzirdot šos dažādos viedokļus pats varu izvērtēt cik ļoti dažādi mēs esam un ir labi būt tur, kur esam.

Darbojoties šos divus gadus JZK esmu aktīvi sekojis līdzi dažādajiem notikumiem Latvijas lauksaimniecībā, kā arī jau vairāk kā pusgadu esmu aktīvs valdes loceklis. Pēc šiem diviem aktīvajiem gadiem, kad esmu iepazinis, gan politiskos apstākļus, kas skar lauksaimniecību, gan cilvēkus, kas reāli saimnieko savās saimniecībās, balsoju par saimniecībām, kuras nav lielākas par 500 ha, jo tur var kvalitatīvi strādāt lielāku uzmanību vēršot uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Protams, katram sava nozare un arī ar 1 ha segto platību, varētu pilnībā pietikt, bet neuzskatu, ka ir nepieciešamas saimniecības ar 1000 ha un vairāk. Apsaimniekojot tik daudz zemes, ir grūti izsekot un izkontrolēt visu saimniecībā notiekošo. Tehnoloģijām attīstoties mūsdienās viens cilvēks var veiksmīgi apsaimniekot 1000 ha zemes, bet vai tiešām tas ir tas, kas mums ir nepieciešams? Mums ir jāstrādā ar mazjaudas tehniku, jo tā mēs saudzēsim vidi un mums arī būs vajadzīgi vairāki darbinieki, tātad būs darba vietas un valstij būs nodokļu maksātāji. Latvija uz citu valstu fona ir ļoti maza, tāpēc mēs nevaram atstāt zemi novārtā, ļaujot tai aizaugt ar krūmājiem, mums ir jācenšās maksimāli efektīvi izmantot katru zemes gabalu tam vispiemērotākajā veidā. Visi likumi, kuri paredz piemērot sankcijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem neveicot nekādu lauksaimniecisku darbību uz tās, ir ļoti labi un es uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa, lai veicinātu Latvijas attīstību.

Mums ir jāveido laukos uzņēmumiem draudzīga vide, lai pārtrauktu urbanizāciju un ciematu izmiršanu. Lauku reģionos ir ļoti daudz celtņu un brīvas apbūvējamas teritorijas kurās var dibināt dažāda tipa pārstrādes, rūpniecības un cita veida uzņēmumus.


Es uzskatu, ka atbalstu sniegšanā uzsvars ir jāliek uz mazākiem, tikko dibinātiem uzņēmumiem un saimniecībām, lai tie ātri varētu palielināt apgrozījumu un nenīkuļotu, bet lielajiem uzņēmumiem vispār vai daļēji nevajadzētu saņemt atbalstu, jo, ja tāds lielais uzņēmums paļaujās uz atbalstu saņemšanu no valsts nevis uz pašu nopelnītajiem līdzekļiem, tad tā darbībā kaut kas nav kārtībā. Man ļoti patīk uzņēmumi, kuri nodarbojas ar kaut kāda veida netradicionālo lauksaimniecību, piemēram, strausu audzēšana vai sēņu audzēšana. Šāda tipa uzņēmumiem vajadzētu saņemt vislielākos atbalstus, protams, ir kārtīgi jāizvērtē vai to būs vērtīgi atbalstīt.

Šogad sāku aktīvi strādāt pie bakalaura darba par lauka pupu slimībām un to ierosinātājiem Latvijā. Manuprāt, tā ir ļoti perspektīva tēma, jo lauka pupas ir ļoti labs proteīna avots, kuru var pielietot dzīvnieku kombinētajās barībās. Lauka pupas ir tauriņziedis, kuru daudzi saimnieki varētu iekļaut augmaiņā, īpaši Zemgales reģionā, jo tieši šeit augu maiņu bieži vien neievēro, kaut gan tas ir viens no visefektīvākajiem veidiem kā ierobežot augu slimības. Pēdējo gadu laikā lauka pupu sējplatībām ir tendence pieaugt, taču nekādu pētījumu par šīs kultūras kaitēkļiem un slimībām Latvijā nav veikti. Veicot zinātnisko darbu esmu sapratis, ka nākotni vēlēšos saistīt ar šāda tipa darbību, atklājot un izzinot jaunas lietas no kā gūstu gandarījumu.

Mēģinu sekot līdzi ar lauksaimniecību saistītām politiskajam izmaiņām, kuru šobrīd ir ļoti daudz, jo, lai varētu veiksmīgāk saimniekot man būs nepieciešams zināt dažādus projektu kritērijus un citas lietas, lai saņemtu atbalstu no Valsts un Eiropas. Jau tagad mēģinu radīt tādu vidi, kurā ir patīkami strādāt, jo zinu, ka nekur prom no savām mājām nedošos. Katru reizi, kad aizbraucu uz ārvalstīm kādā projektā, pēc pāris dienām sāku ilgoties pēc savām lauku mājām un mierīgā dzīvesveida, nesaprotu tos cilvēkus, kuri spēj pamest visu un doties uz ārvalstīm strādāt, manuprāt, ja ir vēlēšanās te pat var nopelnīt pietiekami daudz naudas.

No studijām brīvajā laikā strādāju LLU MPS „Pēterlauki” un daru visus nepieciešamos darbus, spēju strādāt gan ar lāpstu un slotu, gan ar sarežģītiem izmēģinājumos iegūtiem datiem. Izmantoju saimniecībā pieejamo meteostaciju un esmu ļoti ieinteresēts stacijas iegūto datu analizēšanā. Pateicoties tam, ka māku strādāt ar meteostaciju un tās datiem bieži vien nākas sadarboties ar profesoriem, kuriem ir nepieciešami metodati. Kā arī pateicoties labajām angļu valodas zināšanānām mani ņem palīgā brīžos, kad uz saimniecību atbrauc ārvalstu sadarbības partneri.

Savu nākotni laukos varu iztēloties diezgan skaidri. Galvenokārt nodarbošos ar kultūraugu audzēšanu un, protams, savām vajadzībām turēšu dažādus noderīgus mājdzīvniekus. Saimniecība nebūs liela, bet pateicoties jaunākajām tehnoloģijām būs konkurēt spējīga.

Saimniecībā kādu nelielu zemes gabaliņu noteikti atstāšu izmēģinājumu veikšanai, kur es varēšu pārbaudīt interesējošās lietas un nodarboties ar zinātnisku darbu izstrādi.

Turpināšu aktīvi iesaistīties sabiedriskos pasākumos un dalīties pieredzē ar citiem lauksaimniekiem, iespējams nākotni saistīšu arī ar kaut kāda veida politisku darbību. Lai sasniegtu savus mērķus esmu gatavs smagi strādāt, jo zinu, ka tas būs tā vērts.

Pēc manām domām Latvijas lauksaimniecības nākotne ir mūsu pašu rokās, tā attīstās un turpina attīstīties. Esmu pārliecināts, ka arī lauksaimniekiem kopā izdosies celt Latvijas lauksaimniecību un arī līdz ar to Latvijas ekonomisko līmeni.


TĖVO (VAIKO ATSTOVO) VARDAS PAVARDĖ GYVENAMOJI VIETA
(PAREIŠKĖJO VARDAS PAVARDĖ) (PAREIŠKĖJO GYVENAMOJI VIETA) (PASO SERIJA IR
(UGDYTINIO TĖVŲ (GLOBĖJŲ) VARDAS PAVARDĖ) (GYVENAMOJI VIETA) (KONTAKTINIAI TELEFONAI)


Tags: agronomu biedrības, lauku, agronomu, „latvijas, vieta, attīstībā, eseja, lauksaimniecībā