DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA LATVIJĀ PUTNU UN ZĪDĪTĀJU AIZSARDZĪBAI LATVIJĀ IR

Dzīvnieku aizsardzība Latvijā

Dzīvnieku aizsardzība Latvijā:

Putnu un zīdītāju aizsardzībai Latvijā ir daudz senāka vēsture. Pirmkārt jau tas attiecās uz medību objektiem. Dažādi medību ierobežojumi un sodi par nelikumīgām medībām Latvijas teritorijā pastāvēja jau kopš 14. gadsimta. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1927. gadā kā īpaši aizsargājams bija bebrs, bet 1931. gadā arī alnis. Savukārt 1935. gada medību likums īpašā nodaļā “Savvaļā dzīvojošo putnu un zvēru aizsardzība” sugu saglabāšanas nolūkā aizliedza medīt aļņus, bebrus, staltbriežu govis un teļus, stirnu kazas un kazlēnus, lidvāveres, melnos stārķus un dziedātājputnus – kukaiņēdājus.

Arī jau pieminētajā 1957. gada ar valdības lēmumu apstiprinātajā aizsargājamo augu un dzīvnieku sarakstā kā retas un saudzējamas putnu sugas ir iekļautas: visi gulbji, pūces, ērgļi, stārķi un trīs pirkstu dzenis, bet no zīdītājiem – Sibīrijas vāvere, lidvāvere, bebrs, Sibīrijas stirna, visi sikspārņi un eži. Savukārt 1977. gada valdības lēmumā kā īpaši aizsargājamas minētas 23 zīdītāju un 47 putnu sugas, norādot, ka jāaizsargā visas Latvijā sastopamās zīdītāju un putnu sugas, izņemot vilku, jenotsuni, peļveidīgos grauzējus, žagatu, vārnu un kraukli.

Dzīvnieki:

Abinieki

Gliemji

Gliemenes

Gliemeži

Kukaiņi

Augu utis

Blaktis

Blusas

Divspārņi

Dzīvnieku utis

Plēvspārņi

Prusaki

Spāres

Tauriņi

Vaboles

Putni

Rāpuļi

Skrimšļu zivis

Tārpi

Vēžveidīgie

Zīdītāji

Zirnekļveidīgie

Ērces

Zirnekļi