0 LV RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040

0 — RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 101 — 1040
0 CS — RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 101 —
0 CS RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040

0 DA RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 – 1040
0 DA RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040
0 DE RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040

Vispārējas nozīmes pakalpojumi krīzes pārvarēšanai

- 0 -

LV

0 LV RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040

Rue Belliard/Belliardstraat 99 — 1040 Bruxelles/Brussel — BELGIQUE/BELGIË

Tālr. +32 25469011 — Fakss +32 25134893 — Internets: http://www.eesc.europa.eu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja



TEN/421
“Vispārējas nozīmes pakalpojumi krīzes pārvarēšanai”



Briselē, 2010. gada 15. septembrī





Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
ATZINUMS
par tematu
“Vispārējas nozīmes pakalpojumi krīzes pārvarēšanai”
(pašiniciatīvas atzinums)

_____________


Ziņotājs: Hencks kgs

_____________



Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29.panta 2. punktu 2010. gada 18. martā nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu


“Vispārējas nozīmes pakalpojumi krīzes pārvarēšanai”.


Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 6. septembrī.


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (15. septembra sēdē), ar 119 balsīm par, 11 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.


*


* *


1.Ievads.


1.1Lai gan finanšu un tai sekojošā ekonomikas krīze dalībvalstis ir skārusi ļoti dažādā mērā, sociālajā jomā ir sagaidāmas ilgtermiņa sekas, kas jau patlaban skar katru sesto Eiropas iedzīvotāju: pieaugošs bezdarbs, nedrošība, sociālā atstumtība un nabadzība.


1.2Gandrīz 80 miljoni cilvēku, jeb 16% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības riska robežas un sastopas ar nopietnām grūtībām atrast darbu, iegūt mājokli, saņemt pabalstus un izmantot pamatpakalpojumus, jo īpaši veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus. Visvairāk šīs problēmas skar un arī turpmāk skars tieši atstumtākās sabiedrības grupas (cilvēkus ar invaliditāti, imigrantus), jo īpaši, ņemot vērā, kā pēdējo divu gadu desmitu laikā sociālās integrācijas un nodarbinātības jomā gūtie panākumi ir visai pieticīgi.


1.3Pieaugošā vardarbība, problēmas nelabvēlīgos rajonos, noziedzības līmeņa paaugstināšanās un pilsoniskie nemieri, kā arī solidaritātes zudums liecina par to, ka finanšu un ekonomikas krīze ir kļuvusi arī par sociālo krīzi.


1.4Ekonomikas gausā atlabšana nav pietiekama, lai novērstu sociālo krīzi. Diemžēl iepriekšējās recesijās (1993.-1996. gadā un 2002.-2004. gadā) gūtā pieredze rāda, ka krīzes sociālās sekas visticamāk būs jūtamas vēl ilgi pēc ekonomikas atveseļošanās.


1.5Pieaugošā nabadzība un sociālā atstumtība radīs arvien lielāku pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpes, mājokļu, izglītības, energoapgādes, transporta un komunikācijas jomā.

2.Vispārējas nozīmes pakalpojumu funkcija krīzes apstākļos.


2.1Krīze ir pierādījusi, ka moderni, efektīvi vispārējas nozīmes pakalpojumi var būt stabilizējošs ekonomikas faktors, jo vairāk nekā 500 000 uzņēmumu (gan publisku, gan privātu, gan jauktu), kas piedāvā vispārējas nozīmes pakalpojumus, nodrošina arī 64 miljonus darbavietu (vairāk nekā 30% darbavietu Eiropā) un veido vairāk nekā 26% no Eiropas Savienības IKP ( pētījums “Mapping of the public services”, ko publicējis Eiropas publisko pakalpojumu sniedzēju — uzņēmumu un darba devēju centrs 2010. gada maijā).


2.2VNP (vispārējas nozīmes pakalpojumi) var palīdzēt nedaudz mazināt arī nelabvēlīgās sociālās sekas un ietekmi uz vidi, ja vien iespējams nodrošināt, ka ikvienam iedzīvotājam ir pieejamas iztikai nepieciešamās preces, pamatpakalpojumi un pamattiesības. Minētie pakalpojumi ir arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un ilgtspējīgas attīstības pamatelements.


2.3Laika gaitā, veidojot Eiropu, kopēju un vispārēju interešu vārdā ES dalībvalstis ir pieņēmušas īpašus normatīvus aktus vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. Šie normatīvi atšķiras pēc to formas un struktūras, taču tie papildina ES tiesību aktus konkurences jomā un tirgus noteikumus, un tos ir iespējams regulāri pārskatīt, jo īpaši saistībā ar Lisabonas līgumu.


2.4Ņemot vērā, ka VNP ir Eiropas sociālā modeļa un sociālās tirgus ekonomikas pīlārs, tiem līdz ar ekonomikas un sociālā progresa mijiedarbību un integrāciju vajadzētu:



2.5Krīze ir pierādījusi, ka ar tirgus mehānismiem vien nepietiek, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir universāla piekļuve minētajām tiesībām, un tas nozīmē, ka starptautiska līmeņa publiska intervence mūsdienu apstākļos ir ne vien pieņemama, bet pat ļoti ieteicama.



3.Budžeta samazinājuma risks krīzes apstākļos.


3.1Kopš finanšu un ekonomikas krīzes sākuma vairākām ES dalībvalstīm ir radušās nopietnas grūtības līdzsvarot valsts budžetu, un tas apdraud šo valstu spēju nodrošināt vispārējas nozīmes pakalpojumus.


3.2Budžets, ko dalībvalstis piešķir vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanai, bieži vien tiek pakļauts ievērojamam spiedienam, lai gan dalībvalstu iespējas apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc vispārējas nozīmes pakalpojumiem būtiski atšķiras.


3.3Saspringtā situācija attiecībā uz valsts budžetu rada risku, ka var tikt samazināti sociālie pabalsti un pakalpojumi, sociālās aizsardzības shēmas un subsīdijas un tas, savukārt, var ietekmēt sabiedrības visneaizsargātāko daļu un mazināt panākumus, kas līdz šim gūti nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošanas un sociālās kohēzijas jomā.


3.4Šķiet, ka ir būtiski, lai Komisija paustu nostāju attiecībā uz vajadzīgo finansējumu, ne tikai pieņemot īstermiņa pieeju, kas koncentrēta uz konkurenci (valsts atbalsts), bet arī nodrošinot, ka VNP sniedzēji ir finansiāli dzīvotspējīgi un spēj veikt savus uzdevumus, kā to paredz Lisabonas līgums.


3.5Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis ar ES atbalstu koriģētu valsts budžetus tā, lai varētu saglabāt un paplašināt vispārējas nozīmes pakalpojumus un lai efektīvi varētu risināt sociālās krīzes radītās problēmas.


3.6EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atbalsta dalībvalstu stratēģijas mācību jomā, vienkāršojot noteikumus līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas Sociālā fonda. Sociālās kohēzijas fondu vajadzētu vairāk piesaistīt, lai uzlabotu dalībvalstu tautsaimniecības sociālos aspektus ar mērķi novērst sociālās atšķirības un stabilizēt ekonomiku.



4.Eiropas Savienības nozīme.


4.1Saskaņā ar subsidiaritātes principu un Lisabonas līguma noteikumiem, katra dalībvalsts brīvi nosaka, organizē un finansē vispārējas nozīmes pakalpojumus, kas saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu, pamatojoties uz sociālajām un pilsoniskajām prasībām.


4.2Visi vispārējas nozīmes pakalpojumi, neraugoties uz to, vai tie ir vai nav tautsaimnieciskas nozīmes, sekmē Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, jo īpaši iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanas un iedzīvotāju tiesību garantiju jomā, kā arī radot apstākļus, lai minētās tiesības varētu nodrošināt.


4.3Tādējādi Eiropas Savienība, kuras pienākums ir minētos mērķus sasniegt, ir atbildīga arī par instrumentiem, kas šim nolūkam izmantojami.


4.4Tāpēc Eiropas Savienībai ir jānodrošina un jāsekmē efektīvus, visiem pieejamus un augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumus, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un dalot šo kompetenci ar dalībvalstīm.


4.5Tas, ka pēc būtības VTNP definēšana un noteikšana ir dalībvalstu kompetencē, nekādā ziņā neierobežo ES pilnvaras definēt VTNP Eiropas Savienības līmenī tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai sasniegtu ES mērķus.


4.6EESK savos atzinumos ir uzstājīgi aicinājusi ES iestādes atzīt ES vispārējas nozīmes pakalpojumu eksistenci un nepieciešamību tajās jomās, kurās ES mērķus efektīvāk var sasniegt ar ES līmeņa, nevis katras atsevišķas dalībvalsts rīcību, taču nekādā ziņā neierobežojot pakalpojumu sniedzēju statusu. Ņemot vērā minēto, EESK ir ierosinājusi veikt izpēti par Eiropas enerģijas VNP lietderību.



5.Sabiedrisko pakalpojumu saistības un universālais pakalpojums.


5.1Lai gan vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus ir daļēji ir jānodrošina ar tirgus spēku un brīvas konkurences palīdzību, Līguma par Eiropas Savienības darbību 14.pantā ir noteikts, ka Savienība un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras, rūpējas, lai šādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.


5.2Tāpēc, lai izvairītos no situācijas, kad tirgus noteikumu piemērošana rosina pakalpojumu sniedzējus koncentrēties tikai uz rentabliem, peļņu nesošiem pakalpojumiem, tādējādi izslēdzot pakalpojumus, kas dod zemus ieņēmumus, uz blīvi apdzīvotiem apgabaliem, tādējādi kaitējot attāliem un neizdevīgākā stāvoklī esošiem apgabaliem, kā arī uz pārtikušākiem klientiem, tādējādi veicinot nevienlīdzīgu attieksmi, ES līmenī, tīklu nozaru (telekomunikācijas, energoapgāde, transports, pasts) liberalizācijas procesā ir radušās divas jaunas koncepcijas: sabiedrisko pakalpojumu saistības un universālais pakalpojums.


5.3Abas minētās koncepcijas papildina viena otru — tās sniedz lietotājiem virkni garantiju: pirmkārt, nozarēm, kas uzskatāmas par universāla pakalpojuma sniedzējām (telekomunikācijas, pasts, elektroenerģija), ir jānodrošina plaši pieejami, augstas kvalitātes pakalpojumi visā ES par pieejamu cenu; otrkārt, ES vai dalībvalstis nodrošina īpašus pakalpojumu aspektus, kuri attiecas ne vien uz pakalpojumu lietotājiem (tostarp patērētāju aizsardzība), bet arī uz drošību, tajā skaitā piegādes drošība, ES neatkarība, ilgtermiņa investīciju plānošana, vides aizsardzība utt. Abos gadījumos ir iespējams noteikt konkurences noteikumu izņēmumu gadījumus, ja šo noteikumu ievērošana kaitē augstāk minēto pakalpojumu sniegšanai.


5.4Visiem pieejama universālā pakalpojuma koncepcijai vajadzētu ietvert noteikumu kopumu, kas regulētu visus vispārējas nozīmes pakalpojumus Eiropas Savienībā. To varētu īstenot, nosakot obligāto saistību minimumu, kas jāievēro gan dalībvalstīm, gan vietējām pašvaldībām. Taču tie nedrīkst ierobežot to uzdevumus vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā, bet gan attīstīt tos, vienlaikus nodrošinot, ka tiem tiek piešķirta prioritāte, plānojot izdevumus1.


5.5Tāpēc pieejama universālā pakalpojuma koncepcija ir savienojama ar citiem VNP, ko dalībvalstis sniedz papildus obligāti noteiktajam minimumam, jo īpaši attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.



6.Veicamie pasākumi.


6.1Ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienība vēlreiz apliecina pamattiesību nozīmīgumu un garantē to ievērošanu, nosakot kopējus principus sociālākam regulējumam, konkrēti īstenojot visas tiesības (ne tikai tiesības uz piekļuvi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem), ko ES Pamattiesību harta paredz ikvienam ES iedzīvotājam.


6.2Tiesības uz universālu piekļuvi VNP tāpēc vairs nebūtu jāattiecina tikai uz tīklu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem, bet gan jāaptver viss, kas vajadzīgs cilvēka cienīgai dzīvei, sociālai labklājībai un garantētai pamattiesību ievērošanai.


6.3Līdz ar to būtu jāizvērtē, vai pašreizējās krīzes apstākļos un ņemot vērā ilgtspējības aspektu, spēkā esošais regulējums (telekomunikāciju, pasta pakalpojumu, elektroapgādes jomā) ir pietiekams, lai nepieļautu sniegto pakalpojumu kvalitātes samazināšanos un lai nepieļautu atstumtību, sabiedrības noslāņošanos un nabadzību. Būtu lietderīgi arī noteikt, vai uz jaunajām VNP jomām attiecināmi Lisabonas līguma 26. protokolā definētie principi, proti, “augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšana”.


6.4Eiropas iedzīvotāji bez šaubām vēlas, lai viņiem būtu lielāka drošība par savu profesionālo karjeru, lai viņi būtu vairāk nodrošināti pret bezdarba un nabadzības risku, lai būtu vienlīdzīgāka piekļuve izglītībai, mūžizglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī, lai tiktu nodrošināta vides līdzsvara saglabāšana gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm.


6.5Tāpēc tiesībām uz vispārējiem pakalpojumiem vajadzētu ietvert arī tiesības uz:



6.6Pašreizējai krīzei un nepieciešamībai rast vispiemērotākos risinājumus, lai no tās izkļūtu, kā arī Lisabonas līguma īstenošanai (LESD 14. pants, Pamattiesību harta, 26. protokols) vajadzētu kļūt par pamudinājumu ES iestādēm izvērtēt un pārskatīt VNP nozīmi šajos apstākļos.


6.7EESK rosina uzsākt konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par jaunu “sabiedrisko pakalpojumu saistību” vai jaunu vispārējas nozīmes pakalpojumu lietderību, lai risinātu ekonomikas krīzes radītās problēmas un lai radītu kohēzijas politikas trīs dimensiju — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās — sinerģiju (minētie aspekti līdz šim nav bijuši pietiekami koordinēti) un ierosinātu pasākumus, kas ļautu nodrošināt līdzsvarotu attīstību.


6.8Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina izstrādāt ziņojumu par “ES tiesību un VNP pieejamības veicināšanu” un izvirzīt jaunus VNP mērķus, kas būtu ietverti nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumos, bet plašākā nozīmē — tie iekļautos stratēģijā Eiropa 2020, kā arī sekmētu ilgtspējīgu attīstību un “zaļo” ekonomiku.


Briselē, 2010. gada 15. septembrī


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs




Mario Sepi



_____________

1 Service universel-service public: opposition ou convergence? (Pierre Bauby, 1997. gada aprīlis).

TEN/421 - CESE 1185/2010 (FR/LV) EK .../...


0 EN RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040
0 ES — RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 101 —
0 ES RUE BELLIARDBELLIARDSTRAAT 99 — 1040


Tags: belliardbelliardstraat